Nolikto atslēgu princips
Grozījumi maksātnespējas likumā
“Nolikto atslēgu princips” – pēc mantas, kas kalpojusi kā nodrošinājums, pārdošanas nodrošinātais kreditors līdz ar izsoles akta apstiprināšanu zaudē prasījuma tiesības un atlikušās parādsaistības starp kreditoru un parādnieku tiek dzēstas.
Sākotnēji “nolikto atslēgu principu” bija plānots ieviest Maksātnespējas likumā, taču šī norma nesatājās spēkā, jo ar 2015. gada 19. februāra grozījumiem 147. panta sestā daļa tā tika izslēgta no Maksātnespējas likuma.
Grozījumi attiecībā uz “nolikto atslēgu principu” piemērojami tikai līgumattiecībām, kas noslēgtas pēc 2015.gada 1.marta.
No Maksātnespējas likuma 147. panta sestās daļas izstrādes gaitas secināms, ka šīs normas mērķis ir bijis atbrīvot parādniekus, kas ir fiziskas personas, no pārmērīga parādu sloga un atjaunot to maksātspēju. Tomēr Maksātnespējas likuma 147.panta sestā daļa ne vienmēr būtu bijusi piemērota, lai ar to sasniegtu definēto mērķi. Maksātnespējas likuma 147. panta sestā daļa, kas paredzēja „nolikto atslēgu principu”, būtu uzlabojusi parādnieka stāvokli vienīgi tad, ja pret attiecīgo parādnieku nebūtu atzītu nenodrošināto kreditoru prasījumu vai ja nenodrošināto kreditoru prasījumi būtu atzīti, taču parādnieks, izpildot saistību dzēšanas plānu, segtu gan šo nenodrošināto kreditoru prasījumus, gan arī nodrošinātā kreditora prasījumu tā nesegtajā daļā. Jebkurā citā gadījumā, kad parādniekam nepietiktu līdzekļu kreditoru prasījumu segšanai, šī norma nebūtu uzlabojusi parādnieka stāvokli, jo viņš tos pašus līdzekļus, kas tika novirzīti nodrošinātā kreditora prasījuma segšanai, novirzītu nenodrošināto kreditoru prasījumu segšanai. Tādējādi ar Maksātnespējas likuma 147. panta sesto daļu tiktu būtiski ierobežotas nodrošināto kreditoru tiesības.